Baha “Augstā mesa”

Johana Sebastiāna Baha Mesa siminorā (saukta arī par “Augsto mesu”) tiek uzskatīta par vienu no pasaules sakrālās mūzikas virsotnēm. Tā ir gan komponista radošā mantojuma kulminācija, gan personisks garīgās pieredzes kopsavilkums – darbs, kas pārkāpj laika, stilu un konfesionālās robežas. Komponēta teju ceturtdaļgadsimta garumā, mesa tika pabeigta J. S. Baha dzīves nogalē (1748–1749).
Šo monumentālo mesu veido 27 daļas – no majestātiskā Kyrie līdz triumfālajam Dona nobis pacem. Līdzās korāļiem, ārijām, duetiem un virtuozām fūgām mirdz arī bagātīgi orķestrēti ansambļi, kuru dažādo vokālo un instrumentālo tembru saplūsme klausītājam uzbūvē pārsteidzošu skaņu katedrāli.
Lai arī mūsdienās “Augstā mesa” tiek uzskatīta par strukturāli un emocionāli vienotu darbu, tās tapšana bija ilgstošs un radoši daudzveidīgs process. Johans Sebastiāns Bahs tajā apvienoja gan no jauna radītas daļas, gan iepriekš sacerētus fragmentus, bieži pārstrādājot jau esošo mūziku.
J. S. Baha dzīves laikā mesa pilnā apjomā netika atskaņota – atsevišķas daļas izskanēja konkrētos liturģiskos kontekstos. Simboliski un vēsturiski nozīmīgi ir tas, ka pilnā apjomā šis darbs piedzīvoja savu atskaņojumu gandrīz gadsimtu pēc komponista nāves – laikā, kad Eiropa no jauna atklāja J. S. Baha mūziku. Leipciga un tieši Svētā Toma baznīca, kur J. S. Bahs bija ilggadējs muzikālās dzīves vadītājs, kļuva par viņa radošā mantojuma atdzimšanas vietu.
Mūsdienās “Augstā mesa” vairs nav tikai liturģiska mūzika – tas ir monumentāls koncertdarbs: muzikāli teatrāls, emocionāli nospriegots un dziļi garīgs. Šodien mums ir privilēģija dzirdēt Johana Sebastiāna Baha mūža darbu kā vienotu veselumu – pāri laikam un telpai, piedzīvojamu kā mākslas meistardarbu.

 

Programma

Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa” siminorā

Dalībnieki

Gunta Gelgote, soprāns
Ilze Grēvele-Skaraine, soprāns
Doroteja Bīnerte, mecosoprāns
Nikolass Malrojs, tenors
Rihards Millers, basbaritons
Latvijas Radio koris
Sinfonietta Rīga 
Diriģents Kaspars Putniņš