Johans Sebastiāns Bahs

Teiksmaino taustiņvijoli klātienē skatījis un dzirdējis vien retais. Visticamāk, vairums zinātāju to asociē ar zviedru tautas mūziku, kaut patiesībā šis skaniski kolorītais un vizuāli saistošais instruments baroka un renesanses laikmetā skanējis visdažādākajos kontekstos un bijis pazīstams teju visā Eiropā. Savulaik krāšņojusi ansambļu kopskaņu un spoži mirdzējusi arī cēlā vientulībā, jaunu elpu taustiņvijole ieguva pirms aptuveni sešdesmit gadiem. Mūslaikos par vienu no šī intrumenta kvēlākajiem vēstnešiem un izdaudzinātākajiem virtuoziem dēvējams itāļu meistars Marko Ambrozīni. Jau daudzus gadus viņa dzīve rit Vācijā, un tieši ar šo zemi nesaraujami cieši savijušies arīdzan Ambrozīni apbrīnotā Johana Sebastiāna Baha dzīves un radošā darba ceļi. Šī baroka dižgara mūžzaļajā daiļradē iedvesmu rod arīdzan mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnums Ieva Saliete. Abām senās mūzikas interpretācijas autoritātēm apvienojoties saskanīgā duetā, uzmanības centrā likta tieši vācu lielmiestara skaņumāksla. Un līdzās Baha hrestomātiskajām divbalsīgajām invencijām skan gan dominora svītā (BWV 997) kārtotās senās dejas, gan korāļprelūdijas un fragmenti no vijoles svītām un partitām, starp kuriem ir arī viena no visu laiku slavenākajām čakonām.

Programma

Johana Sebastiāna Baha mūzika:

Svīta do minorā BWV 997

Adagio un Presto no Sonātes vijolei BWV1001

Divbalsīgas invencijas:
Invencija 4 BWV 775
Invencija 7 BWV 778
Invencija 8 BWV 779
Invencija 9 BWV 780
Invencija 13 BWV 784

Čakona no Partitas vijolei re minorā BWV 1004

“Wer nun den lieben Gott lässt walten” BWV 69

Dalībnieki

Marko Ambrozīni, taustiņu vijole (niķeļarfa)
Ieva Saliete, ērģeļpozitīvs